Daudzi mājokļu un dārzu saimnieki saskaras ar situāciju, kad, neskatoties uz rūpīgu kopšanu, ķiršu koki nīkuļo vai dod niecīgu ražu. Izrādās, ka risinājums bieži vien nav meklējams papildu mēslošanā, bet gan pareizā kaimiņu izvēlē, jo ne visi augi dārzā prot “draudzēties”.
Dārzkopības speciālisti uzsver, ka augu saderība ir viens no būtiskākajiem faktoriem, kas nosaka koka veselību un ogu kvalitāti ilgtermiņā.
Plānojot stādījumus nelielā platībā, bieži vien nākas meklēt kompromisus, piemēram, mēģinot iestādīt ķiršus ēnainākās vietās. Lai gan ķirši, tāpat kā vairums augļkoku, mīl sauli, tie spēj dot pieklājīgu ražu arī mērenā noēnojumā. Šādos gadījumos ieteicams izvēlēties zema auguma šķirnes un regulāri tās apgriezt, neļaujot vainagam pārlieku izplesties. Tomēr pat ideāla vieta neglābs koku, ja tam blakus augs “nevēlami kaimiņi”.
Augi, kas apdraud ķiršu veselību
Viena no biežākajām kļūdām ir parastā ķirša stādīšana līdzās filca ķirsim. Lai gan tie abi pieder pie vienas dzimtas, šāda kaimiņbūšana ir kaitīga. Filca ķirši ir galvenais moniliālās dedzināšanas avots – tā ir postoša sēnīšu kaite, kas vispirms skar filca ķiršus, bet pēc tam ātri apiet visus apkārtējos kauliņaugus.
Daudzi dārznieki iecienījuši avenes, taču tās izceļas ar īpašu “gaidīgumu” barības vielu ziņā. Aveņu sakņu sistēma atrodas augsnes augšējos, auglīgākajos slāņos, un, augot tuvu ķirsim, tās burtiski atņem kokam lielāko daļu mitruma un barības. Lai ķiršu ražība neciestu, avenes vēlams stādīt vismaz 3–5 metru attālumā.
Lasi vēl: Tīrība bez liekas ķīmijas: vienkāršs paņēmiens, kā atgūt mirdzumu tualetes podam
Līdzīga distance jāievēro arī attiecībā uz zemenēm un nakteņu dzimtas augiem, piemēram, pipariem, tomātiem un baklažāniem. Ķiršu saknes var stiepties tālāk par trim metriem no stumbra, un, ja šajā zonā aug minētie dārzeņi, pastāv augsta iespēja aplipināt koku ar verticilozo vēti. Šo kaite ir daudz vieglāk novērst, nekā izārstēt, jo sporas augsnē saglabājas gadiem ilgi.
Resursu konkurence un dabas ietekme
Dekoratīvie koki, piemēram, bērzs, ozols vai kļava, arī nav tie labākie kaimiņi. Bērzs ir ļoti “izslāpis” augs, kas spēcīgi patērē augsnes mitrumu. Ja dārzs nav pārlieku mitrs, bērzs kļūs par galveno ķirša konkurentu cīņā par ūdeni un resursiem. Speciālisti iesaka bērzus stādīt vismaz 6 metru attālumā no augļkociem vai pat aiz žoga, ja dārza platība ir ierobežota.
Kāpēc tieši šī metode – pareiza kaimiņu izvēle – ir tik populāra? Tāpēc, ka dabas procesi strādā efektīvāk par ķīmiju. Piemēram, ķirši cieši sadarbojas ar mikorizas sēnēm, kas palīdz saknēm uzņemt barības vielas. Ja augsne ir noplicināta vai tajā ir par maz derīgo mikroorganismu biežas fungicīdu lietošanas dēļ, talkā var nākt bioloģiskie preparāti.
Kā veicināt bagātīgu ražu?
Lai ogas būtu lielas un saldas, nepietiek tikai ar izvairīšanos no sliktajiem kaimiņiem. Ir svarīgi nodrošināt “labo kaimiņu” – cita veida ķiršu šķirni, kas nodrošinās savstarpēju apputeksnēšanos. Tāpat jāņem vērā, ka ogu aizmešanās notiek tikai tad, ja gaisa temperatūra ir virs +10 grādiem.
Lasi vēl: Neparasts paņēmiens orhideju kopšanā: dzēriena pārpalikumi, kas liek tām ziedēt krāšņāk nekā jebkad
Ja ziedēšanas laikā iestājas pēkšņs aukstums, dārznieki mēdz izmantot dzintarskābi vai uz tās bāzes veidotus līdzekļus. Apsmidzināšana pirms un tūlīt pēc aukstuma viļņa palīdz paātrināt bioķīmiskos procesus un paaugstina auga imunitāti. Tas neļauj tikko aizmetušajām ogām nobirt, nodrošinot stabilu ražu pat mainīgos laikapstākļos.
